Jānis

Memuāri

Tag: Valsts ieņēmumu dienests

Streļčenoks pret Strīķi: 4.raunds

Izlasot ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsāk nu jau 4.raundu pret savu vietnieci Jutu Strīķi vai Annu Potapovu ar nolūko atbrīvot no amata, pārmāc dažādas sajūtas. No vienas puse tas liek atplesties smaidam par to, ka kārtējo reizi kas uzjautrinošs ir noticis valsts pārvaldes ietvaros, jo neba jau nu pirmo reizi kas tāds notiek, bet gan ceturto. Turklāt smaids ir vēl jo lielāks, ja visas iepriekšējās trīs reizes, kad Streļčenoks ir mēģinājis atbrīvoties no savas vietniecies, ir bijušas nesekmīgas – vai nu Ministru prezidents vai tiesa attiecīgos lēmumus ir atcēlušas, atgriežot Jutu Strīķi darbā. Tomēr no otras puses – tas patiešām raisa skumjas par to, ka neviens nav spējīgs nomierināt šo kašķīgo pārīti, kuri jau manā ieskatā kļūst par izsmieklu visas sabiedrības acīs. Taču nav tā, ka nevienam likums nepiešķirtu pietiekamus “ieročus”, ar kuriem abus apklusināt. Tā ir politiska nevēlēšanās.

Continue reading

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pārcelšana

Pēdējā laikā viena no aktuālākajām ziņām valsts pārvaldes ietvaros ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ierēdņu, uz kuriem krīt “korupcijas ēna”, pārcelšana uz darbu citos amatos vai citās iestādēs, kurās pastāv mazāks korupcijas risks. Pārcelšana skar 39 VID ierēdņus, un 7 ierēdņi tiek pārcelti uz amatiem ārpus VID, savukārt 32 VID ierēdņi – VID ietvaros.  Turklāt atsevišķos gadījumos ierēdņa pārcelšana ir tikusi pat apstrīdēta administratīvās tiesās, kurai tagad būs jālemj par to, kāda ir lēmuma par ierēdņa pārcelšanu tiesiskā daba un vai šāda pārcelšana ir bijusi tiesiska.[1] Ņemot vērā pastāvošo aktualitāti, rakstā tiks īsi analizēta ierēdņu pārcelšanas kārtība un VID ierēdņu pārcelšanas tiesiskums.

Continue reading

Valdes atbildība par nodokļu parādiem

Kopš 01.01.2015. stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nodokļu likums), ar kuriem Nodokļu likuma XI nodaļā tika ieviests regulējums, kas nosaka valdes locekļu personīgo atbildību par nodokļu parādiem, ir pagājis vairāk nekā gads. Šajā laika posmā minētie grozījumi ir tikuši “cilāti” gandrīz no visām iespējamajām pusēm, kā arī 2 reizes politiskās partijas tos apstrīdēja Satversmes tiesā, un 29.12.2015. ierosināta tiesvedība. Apstrīdēšana, ja reiz pret grozījumu pieņemšanu likumdošanas procesa laikā aktīvi iestājās ne vien vairākas sabiedriskās organizācijas un komersanti, bet pat Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, ir likumsakarīga, un patlaban ir tikai laika jautājums, kad lieta tiks izskatīta Satversmes tiesā un pieņemts spriedums par šāda veida mehānisma atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Ņemot vērā aktualitāti, piedāvāju īsu un koncentrētu ieskatu šī mehānisma galvenajos problēmjautājumos, raugoties no Satversmes pozīcijām.

Continue reading