Izlasot ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsāk nu jau 4.raundu pret savu vietnieci Jutu Strīķi vai Annu Potapovu ar nolūko atbrīvot no amata, pārmāc dažādas sajūtas. No vienas puse tas liek atplesties smaidam par to, ka kārtējo reizi kas uzjautrinošs ir noticis valsts pārvaldes ietvaros, jo neba jau nu pirmo reizi kas tāds notiek, bet gan ceturto. Turklāt smaids ir vēl jo lielāks, ja visas iepriekšējās trīs reizes, kad Streļčenoks ir mēģinājis atbrīvoties no savas vietniecies, ir bijušas nesekmīgas – vai nu Ministru prezidents vai tiesa attiecīgos lēmumus ir atcēlušas, atgriežot Jutu Strīķi darbā. Tomēr no otras puses – tas patiešām raisa skumjas par to, ka neviens nav spējīgs nomierināt šo kašķīgo pārīti, kuri jau manā ieskatā kļūst par izsmieklu visas sabiedrības acīs. Taču nav tā, ka nevienam likums nepiešķirtu pietiekamus “ieročus”, ar kuriem abus apklusināt. Tā ir politiska nevēlēšanās.

Continue reading