Jānis

Memuāri

Category: Valsts pārvaldes tiesības

Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums?

Ņemot vērā dzīves gadījumu sarežģītību un atšķirību, ārējie normatīvie akti nekad nebūs tik skaidri, lai tie paredzētu visu, ko lasītāja acij kārotos redzēt. Lai ikvienam tiesību normas adresātam būtu saprotams, kā šis akts ietekmēs viņa pienākumus vai tiesības, iestādes aizvien biežāk izmanto iespēju sniegt papildu paskaidrojumus, izdodot iekšējos normatīvos aktus, ar kuriem skaidro ārējo normatīvo aktu piemērošanu – vadlīnijas, ieteikumus, metodiskos norādījumus, kurus šā raksta ietvaros apzīmēsim par vadlīnijām.

Šajā rakstā netiks analizētas tās vadlīnijas, kas nav iekšējie normatīvie akti, jo daļa no vadlīnijām veidotas kā ārpakalpojumā sagatavoti pētījumi vai nozari raksturojošas informācijas apkopojums.

Lai vadlīnijas izmantotu pilnvērtīgi, ir jābūt saprotamam, ko tajās drīkstētu ietvert, bet kas atstājams ārējā normatīvā akta regulējumam. Vadlīnijas ne vien tiek veidotas pēc atšķirīgas juridiskās tehnikas, bet tās bieži vien pārraksta ārējos normatīvos aktus, kā arī tajās tiek ietverti tādi noteikumi, kuri ir regulējami ārējos normatīvos aktus. Vienlaikus ir gadījumi, kad iekšējo normatīvo aktu izmantošana administratīvajā procesā ir iespējama.

Šā raksta mērķis ir aplūkot vadlīnijas, kuras skaidro privātpersonām piemērojamus ārējos normatīvos aktus un vispārējos tiesību principus, sniedzot ieguldījumu kvalitatīvākas prakses attīstībai. Tā kā šā raksta autoriem savā ikdienas praksē dažādu klientu lietās nācies saskarties ar ļoti atšķirīgu izpratni par vadlīnijām, to saturu, nozīmi un izmantošanu, vēlamies pievērst uzmanību un aktualizēt diskusiju par to, kas ir labā un sliktā prakse, kādas ir vadlīniju robežas.

Iestazu vadlinijas

Continue reading

Streļčenoks pret Strīķi: 4.raunds

Izlasot ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsāk nu jau 4.raundu pret savu vietnieci Jutu Strīķi vai Annu Potapovu ar nolūko atbrīvot no amata, pārmāc dažādas sajūtas. No vienas puse tas liek atplesties smaidam par to, ka kārtējo reizi kas uzjautrinošs ir noticis valsts pārvaldes ietvaros, jo neba jau nu pirmo reizi kas tāds notiek, bet gan ceturto. Turklāt smaids ir vēl jo lielāks, ja visas iepriekšējās trīs reizes, kad Streļčenoks ir mēģinājis atbrīvoties no savas vietniecies, ir bijušas nesekmīgas – vai nu Ministru prezidents vai tiesa attiecīgos lēmumus ir atcēlušas, atgriežot Jutu Strīķi darbā. Tomēr no otras puses – tas patiešām raisa skumjas par to, ka neviens nav spējīgs nomierināt šo kašķīgo pārīti, kuri jau manā ieskatā kļūst par izsmieklu visas sabiedrības acīs. Taču nav tā, ka nevienam likums nepiešķirtu pietiekamus “ieročus”, ar kuriem abus apklusināt. Tā ir politiska nevēlēšanās.

Continue reading

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pārcelšana

Pēdējā laikā viena no aktuālākajām ziņām valsts pārvaldes ietvaros ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ierēdņu, uz kuriem krīt “korupcijas ēna”, pārcelšana uz darbu citos amatos vai citās iestādēs, kurās pastāv mazāks korupcijas risks. Pārcelšana skar 39 VID ierēdņus, un 7 ierēdņi tiek pārcelti uz amatiem ārpus VID, savukārt 32 VID ierēdņi – VID ietvaros.  Turklāt atsevišķos gadījumos ierēdņa pārcelšana ir tikusi pat apstrīdēta administratīvās tiesās, kurai tagad būs jālemj par to, kāda ir lēmuma par ierēdņa pārcelšanu tiesiskā daba un vai šāda pārcelšana ir bijusi tiesiska.[1] Ņemot vērā pastāvošo aktualitāti, rakstā tiks īsi analizēta ierēdņu pārcelšanas kārtība un VID ierēdņu pārcelšanas tiesiskums.

Continue reading