Jānis

Memuāri

Category: Valsts atbildības tiesības

Valsts atbildība kā atsevišķs juridiskās atbildības veids

Latvijā ir plaši izplatīts uzskats, ka pastāv četri juridiskās atbildības veidi: kriminālatbildība, administratīvā atbildība, civiltiesiskā atbildība un disciplinārā atbildība. Taču tādi likumi kā Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums[1] liek domāt, ka bez šiem četriem ierastajiem juridiskās atbildības veidiem pastāv arī kāds cits juridiskās atbildības veids, kuru var dēvēt par valsts atbildību.[2]

Lai pamatotu, ka valsts atbildība ir atsevišķs juridiskās atbildības veids, rakstā vispirms tiks analizēts, kas ir juridiskā atbildība un kādas ir tās pazīmes, bet pēc tam, kas ir valsts atbildība un kāpēc valsts atbildība ir atsevišķs juridiskās atbildības veids, kas nav ierindojams nevienā no četriem ierastajiem juridiskās atbildības veidiem.

Continue reading

LAW ON STATE LIABILITY: LATVIAN AND ESTONIAN PERSPECTIVE

State liability is a contemporary phenomenon. During the Russian empire times, Soviet Union times, as well as in Latvia’s first period of independence an idea of state liability was weakly developed. State was either liable for embezzlement or squandering of money that according to law was entrusted to judges (Russian empire times and first period of independence of Latvia), or was liable for unlawful conviction or arrest (Soviet Union times).

Nowadays in Latvia state liability has formed as separate legal liability form. Both in Estonia and Latvia in order to attract state liability no relevance is given to fault of particular authority or state official. However, a state may be relieved from liability if the damage could not be prevented even fully observing diligence necessary for the performance of public duties.

State is liable for every action of its branches – legislative, executive and judicial branch. In Estonia and Latvia private law norms are applied subsidiary, if it does not contradict the idea of state liability, and in both countries under certain circumstances it is possible to receive compensation for lawful administrative act.

In Latvia legal person may be subject to non-pecuniary loss, whereas in Estonia only natural persons may be subject to non-pecuniary loss. In Estonia all issues related to state liability are mostly stipulated in one legal act – State liability act. This Law also prescribes a procedure on grant of compensation for damages caused by normative acts. As to Latvia there are no legal regulations in this regard. The understanding of state liability in Latvia is very similar to one that exists in Estonia. However, for both there is place for improvements. 

LT konference

Continue reading

Cēloņsakarības izpratne administratīvajā procesā: zaudējumi

Satversmes 92. panta trešais teikums garantē tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu. Lai atlīdzinātu zaudējumus, ir jāpastāv cēloniskam sakaram starp iestādes rīcību un zaudējumiem. Latvijā nav bijuši padziļināti pētījumi par cēlonisko sakaru administratīvajā procesā, un tādēļ rakstā tiks analizēts, kādam ir jābūt cēloniskam sakaram, lai rastos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

Ar zaudējumiem tiks saprasts gan esošs mantas samazinājums un neiegūtā peļņa, gan arī juridiskās palīdzības izmaksas, kā to paredz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 7. pants.

Continue reading

Vai Satversmes tiesas spriedums šoreiz tiks izpildīts

Par ST sprieduma izpildi

Continue reading

Šodienas Satversme tiesas sekcijas nokrāsās

Konstitūcija un visa valsts iekārta tiek radīta, lai atspoguļotu un efektīvi aizsargātu dažādas vērtības. Satversmes tiesa ir viens no efektīvākajiem šo vērtību sargiem, īpaši, ja runa iet par personu pamattiesībām kā visa konstitucionālisma pamatvērtībām.

Kā fiziskas personas, tā juridiskas personas Satversmes tiesā kopš 2001.gada var individuāli aizsargāt savas vērtības (pamattiesības). Tas tiek īstenots ar konstitucionālās sūdzības palīdzību. Tomēr, kāds ir personas ceļš līdz Satversmes tiesai?

Continue reading

Ukrainā notiekošā militārā konflikta raksturs un atbildība par lidmašīnas notriekšanu

Šo sešu mēnešu laikā Krievija ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievijas iebrukuma laikā tika apšaudītas Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnas un ieņemti tās kuģi un gaisa spēku bāzes. Drīz pēc tam Ukrainas austrumos parādās vietējie militārie grupējumi, kuri ieņem pilsētu pēc pilsētas un ar tām saistītās administrācijas ēkas. Pilsētu atbrīvošanā iesaistās ne tikai policija, bet arī Ukrainas bruņotie spēki. Vietējie grupējumi ir apbruņoti ar tādu militāro tehniku, ko fiziskai personai ikdienā nav iespējams iegādāties. Šobrīd Ukrainas austrumos ik dienu, notiekot sīvām sadursmēm starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un dažādiem militāriem grupējumiem, mirst cilvēki, tai skaitā civiliedzīvotāji. Ukrainas bruņotos spēkus apšauda arī personas no Krievijas teritorijas. Ukrainā notiekošā konflikta rezultātā tiek noslepkavoti un gūstā saņemti civiliedzīvotāji, notriektas Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnas, iznīcinātas ēkas un notriekta pat civilās aviācijas lidmašīna. 2014. gada 17. jūlijā Ukrainas austrumos esošie militārie grupējumi notrieca “Malaysia Airlines” civilās aviācijas lidmašīnu, kā rezultātā bojā gāja 298 civiliedzīvotāji. Ar šo rakstu tiks turpināta jau 2014. gada 11. martā iesāktā diskusija un analizēts Ukrainā notiekošā konflikta raksturs no starptautisko humanitāro tiesību aspekta. Savukārt, ņemot vērā publiskajā telpā esošo informāciju, kas vairumā gadījumu norāda uz Ukrainas austrumos esošo militāro grupējumu saikni tieši ar Krieviju, tiks vērtēts, vai ir iespējams Krievijai piemērot valsts atbildību par vienu no smagākajiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem – civilās aviācijas lidmašīnas notriekšanu. Rakstā tiek aplūkoti notikumi, kas norisinājās līdz “Malaysia Airlines” lidmašīnas notriekšanai.

Par Ukrainu

Continue reading

Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai

Kopš Satversmes tiesas sprieduma par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzinājuma likuma 8. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 92. panta trešajam teikumam privāto tiesību juridiskām personām, tāpat kā fiziskām personām, ir tiesības uz personiskā kaitējuma atbilstīgu atlīdzinājumu par ikvienu tām piemītošo nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu administratīvajā procesā. Lai gan no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, praksē vēl aizvien pastāv neskaidrības par personisko kaitējumu un tā saturu. Līdz ar to raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt morālo kaitējumu kā personiskā kaitējuma veidu.

Personiska kaitejuma atlidzinajums

Continue reading