Konstitūcija un visa valsts iekārta tiek radīta, lai atspoguļotu un efektīvi aizsargātu dažādas vērtības. Satversmes tiesa ir viens no efektīvākajiem šo vērtību sargiem, īpaši, ja runa iet par personu pamattiesībām kā visa konstitucionālisma pamatvērtībām.

Kā fiziskas personas, tā juridiskas personas Satversmes tiesā kopš 2001.gada var individuāli aizsargāt savas vērtības (pamattiesības). Tas tiek īstenots ar konstitucionālās sūdzības palīdzību. Tomēr, kāds ir personas ceļš līdz Satversmes tiesai?

Satversmes tiesas statistika ierosināto lietu sakarā parāda, ka, lai sagatavotu konstitucionālo sūdzību, ir nepieciešama jurista palīdzība. Ierosināto lietu statistika ir šerpa. Līdz 2016. gada aprīlim Satversmes tiesā iesniegtas 9177 konstitucionālās sūdzības, bet ierosinātas un izskatītas tikai 347 lietas. Pēc statistikas tikai 4% lietu uz konstitucionālās sūdzības pamata tiek ierosinātas. Tātad var secināt, ka tikt “iekšā” Satversmes tiesā, ir ļoti sarežģīti, īpaši, ja runa iet par cilvēkiem bez juridiskām zināšanām.

Latvijā personai nav paredzēta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība konstitucionālās sūdzības sagatavošanai, nerunājot par pārstāvību procesa ietvaros. Tā lēma Augstākā tiesa, nosakot, ka tā ir likumdevēja politiskā izsķiršanās jeb de lege ferenda (AT 2012.gada 16.novembra spriedums lietā Nr. SKA-899/12). 

Praksē Satversmes tiesas procesā netiek atlīdzinātas arī juridiskās palīdzības izmaksas, kas personai rodas, sagatavojot konstitucionālo sūdzību un pārstāvot personu tiesā. Visas šīs izmaksas “gulstas” uz pašas personas pleciem. Ir viens Augstākās tiesas nolēmums, kurš pasaka, ka šādu izmaksu atlīdzināšana ir risināma Satversmes tiesā neregulēta procesuāla jautājuma kārtībā (Satversmes tiesas likuma 26.panta pirmās daļas trešais teikums). Tomēr šis ir viens no tiem jautājumiem, kur jāsaka, ka būtu nepieciešams konkrēts tiesiskais regulējums. Ir noregulējamas vairākas sīkas nianses, un ir šaubas, ka tas darāms neregulēta procesuāla jautājuma kārtībā. Tomēr kādam būtu reiz jāiesniedz Satversmes tiesā šāds lūgums, lai pieliktu beidzot punktu diskusijām par to, vai tā ir likumdevēja kompetence vai arī ST to var izdarīt. 

Ko es ar to gribu teikt? Parastam cilvēkam ir ļoti grūti nonākt līdz Satversmes tiesai bez jurista palīdzības, un no prakses varu teikt, ka izmaksas konstitucionālās sūdzības sagatavošanai, nerunājot nemaz par pārstāvību mutvārdu procesā, īsti parastam cilvēkam nav panesamas. Tās ir lielas. Neatrisinātais jautājums par juridisko palīdzības izmaksu atrisināšanu Satversmes tiesas procesā, ievērojami kavē parastos cilvēkus iesniegt konstitucionālās sūdzības, aizsargājot tādas vērtības kā savas pamattiesības.

Citi saka, ka tas nekas, jo pastāv tiesas kā konkrētās kontroles subjekts, Tiesībsargs un citi abstraktie subjekti. Tomēr, pirmkārt, abstraktiem subjektiem nav pienākums vērsties ST pēc cilvēku ierosinājuma. Otrkārt, praksē aizvien vairāk lietas ST tiek ierosinātas gadījumos, kad cilvēkiem nav pirms ST jāizsmeļ “parastās tiesas”. 2015.gadā no 18 konstitucionālām sūdzībām tādas bija 15 lietas (!!!). 15 lietas, kurās “parastās” tiesas nav efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis un kurās personai pašai, ja tā nevar atļauties juristu palīdzību, ir jāsagatavo konstitucionālā sūdzība, kas praksē statistiki ir neiespējami, ja pat kvalificētiem juristiem rodas bieži vien problēmas ar konstitucionālās sūdzības sagatavošanu.

Ārvalstīs tas ir noregulēts ļoti atšķirīga. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir viennozīmīga: šādas izmaksas ir atlīdzināmas. Ir pat tādas lietas, kur ECT atlīdzina tieši ar vēršanos konstitucionālā tiesā saistītus izdevumus (!!!). Tas tā kā būtu ņemams vērā, jo ECT klasiski var vērsties par Konvencijas pamattiesību pārkāpumiem arī tad, ja šīs pamattiesības aizskar likumi un citi normatīvie akti, pirms tam izsmeļot efektīvos tiesību aizsardzības līdzekļus, ja tādi pastāv. Nevajadzētu sagaidīt pirmo lietu, kur atzīts, ka Satversmes tiesa sakarā ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo gluži vienkārši pieeja tiesai ir ļoti sarežģīta.

Nobeiguma tēze: Satversmes tiesa ir efektīva konstitucionālo vērtību aizsargātāja. Tomēr konstitucionālās sūdzības institūts ir pilnveidojams, un būtu beidzot reizi pa visām reizēm noregulējams jautājums par to, kā tiek atlīdzināti juridiskās palīdzības izdevumi. Šādas izmaksas, kaut gan “smieklīgā” apmērā tiek atlīdzinātas pat administratīvajā procesā, kur būtībā ikviena persona var nonākt līdz tiesas aizsardzībai. 

Kāpēc mūsu tiesību telpā šādas diskusijas pastāv vēl par Satversmes tiesas procesu?