Latvijas Republikas normatīvie akti vispārīgi nenosaka personai, kurai ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds, aizliegumu izbraukt no valsts.  Vienīgais izņēmums ir situācijā, kad pret parādnieku saskaņā ar Krimināllikuma 170.pantu ir uzsākts kriminālprocess par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt savus bērnus, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu un ja pret šo personu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 243.panta 1.daļas 4.punktam ir piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts. Šādā situācijā parādnieks nevarēs ne vien doties strādāt uz Islandi, bet arī uz jebkuru citu vietu ārpus Latvijas robežas. Savukārt citos gadījumos persona var brīvi doties uz Islandi strādāt.

Jāteic, ka savulaik Latvijā šāda ideja – aizliegt parādniekam izbraukt no valsts līdz brīdim, kad tas nokārto uzturlīdzekļu parādsaistības – ir tikusi apspriesta. Taču toreiz tā neguva un vēl aizvien nav guvusi nepieciešamo atbalstu, jo tiek uzskatīts, ka tiktu pārkāptas parādnieka pamattiesības. Lai gan šāda aizlieguma nav, personai nebūtu ieteicams izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas, jo var tikt uzsākts kriminālprocess, neapšaubāmi atstājot negatīvu iespaidu uz personas atlikušo dzīvi. Bez tam personu identificējoša informācija var tikt publiskota Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā. Proti, saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1pantu un Pārejas noteikumu 10.punktu, sākot ar 01.07.2015., mājaslapā tiks publicēts parādnieks vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, kā arī dzimšanas gads. Paredzēts, ka minētie parādnieka dati tiks publicēti līdz brīdim, kad būs nokārtotas uzturlīdzekļu parādsaistības.

* Raksta pirmspublikācija žurnālā “Ifinanses”